Mūsdienās elektroniskie dokumenti ir neatņemama uzņēmējdarbības sastāvdaļa. Līgumi, rēķini, vienošanās, iesniegumi un citi dokumenti arvien biežāk tiek sagatavoti, parakstīti un nosūtīti elektroniski. Tas ļauj ietaupīt laiku, samazināt papīra dokumentu apriti un vienkāršot sadarbību ar klientiem, piegādātājiem un valsts iestādēm.
Tomēr arī elektronisko dokumentu sagatavošanā ir jāievēro noteiktas prasības. Nepietiek tikai saglabāt dokumentu PDF formātā vai nosūtīt to e-pastā – ir svarīgi pārliecināties, ka dokuments ir pareizi noformēts, parakstīts atbilstošā veidā un droši saglabāts.
Šajā rakstā aplūkosim, kas uzņēmumiem jāzina par elektronisko dokumentu juridisko spēku, e-paraksta izmantošanu un dokumentu glabāšanu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Kas ir elektroniskais dokuments?
Elektroniskais dokuments ir elektroniskā formā radīts, nosūtīts, saņemts vai glabāts dokuments. Uzņēmuma ikdienā tie var būt dažādi dokumenti – sākot no līgumiem un iesniegumiem līdz rīkojumiem, aktiem un citai lietvedības informācijai.
Elektronisko dokumentu apriti Latvijā regulē Elektronisko dokumentu likums, savukārt dokumentu noformēšanā jāņem vērā arī citi piemērojamie normatīvie akti, tostarp Ministru kabineta noteikumi Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”.
Elektroniskajam dokumentam var būt tāds pats juridiskais spēks kā papīra dokumentam, ja ir izpildītas attiecīgās normatīvo aktu prasības. Tāpēc uzņēmumam ir svarīgi izvēlēties konkrētajam dokumentam piemērotu sagatavošanas un parakstīšanas veidu.
1. Kad elektroniskajam dokumentam ir juridisks spēks?
Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir tas, vai elektroniski sagatavotu dokumentu var izmantot kā juridiski saistošu dokumentu.
Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likumu prasība pēc rakstveida formas attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta, ja dokumentam ir elektroniskais paraksts un tas atbilst citām piemērojamām normatīvo aktu prasībām.
Likums paredz, ka elektronisko dokumentu uzskata par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs jeb kvalificēts elektroniskais paraksts. Atsevišķos gadījumos paraksta juridisko spēku var nodrošināt arī cita veida elektroniskais paraksts, ja puses par tā izmantošanu ir iepriekš rakstveidā vienojušās atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai.
Tas nozīmē, ka pirms dokumenta parakstīšanas ir svarīgi izvērtēt tā veidu, darījuma būtību un prasības, kas attiecas uz konkrēto dokumentu.
2. Kas ir e-paraksts un kāpēc tas ir nepieciešams?
Elektroniskais paraksts ļauj elektroniski identificēt parakstītāju un apliecināt viņa saistību ar parakstīto dokumentu.
Latvijā plaši tiek izmantoti šādi elektroniskās parakstīšanas risinājumi:
- eParaksts eID – elektroniskais paraksts, ko izmanto ar atbilstošu personas apliecību un nepieciešamo aprīkojumu;
- eParaksts mobile – elektroniskās parakstīšanas risinājums mobilajā ierīcē;
- Smart-ID – risinājums, ko var izmantot elektroniskajai parakstīšanai, ja konkrētajam parakstīšanas procesam tiek izmantots kvalificēts elektroniskais paraksts.
Jāņem vērā, ka ne katrs elektroniskais paraksts automātiski nodrošina tādas pašas juridiskās sekas. Tāpēc uzņēmumam ir jāpārliecinās, kāda veida paraksts tiek izmantots un vai tas atbilst konkrētā dokumenta prasībām.
3. Vai pietiek ar dokumenta nosūtīšanu e-pastā?
Bieži rodas jautājums – vai līgums vai vienošanās ir juridiski derīga, ja tā nosūtīta pa e-pastu?
Atbilde ir atkarīga no dokumenta veida, pušu vienošanās un piemērojamā regulējuma.
Piemēram, ja uzņēmums sagatavo līgumu PDF formātā un nosūta to otrai pusei, pats nosūtīšanas fakts vēl nenozīmē, ka ir izpildītas visas prasības attiecībā uz rakstveida formu un parakstīšanu.
Ja dokumentam nepieciešams paraksts, jāizvēlas atbilstošs parakstīšanas veids. Ja puses vienojas par elektroniskā paraksta izmantošanu, šī vienošanās jānoformē atbilstoši Elektronisko dokumentu likuma prasībām.
Tādēļ uzņēmumiem ieteicams ieviest skaidru kārtību, kā tiek sagatavoti, parakstīti un nosūtīti līgumi un citi juridiski nozīmīgi dokumenti.
4. Kā pareizi sagatavot elektronisko dokumentu?
Arī elektroniskā formā sagatavotam dokumentam jābūt skaidram, pilnīgam un atbilstoši noformētam.
Pirms dokumenta parakstīšanas ieteicams pārliecināties, ka:
- dokumentā ir norādīta nepieciešamā informācija par tā autoru;
- ir norādīts dokumenta datums un, ja nepieciešams, adresāts;
- dokumenta saturs ir saprotams un nepārprotams;
- dokumentā nav kļūdu, neatbilstošu labojumu vai nepilnīgas informācijas;
- dokumentu paraksta persona, kurai ir tiesības to darīt;
- ir ievērotas konkrētajam dokumenta veidam noteiktās papildu prasības.
Piemēram, ja tiek parakstīts līgums uzņēmuma vārdā, jāpārbauda ne tikai līguma saturs, bet arī tas, vai personai, kura paraksta dokumentu, ir atbilstošas pārstāvības tiesības.
Elektroniskā paraksta izmantošana pati par sevi nenovērš kļūdas dokumenta saturā. Tāpēc dokumenta pārbaude pirms parakstīšanas ir tikpat svarīga kā papīra dokumentu apritē.
5. Kā pareizi glabāt elektroniski parakstītus dokumentus?
Elektroniski parakstīta dokumenta saglabāšana ir tikpat svarīga kā tā pareiza sagatavošana un parakstīšana.
Uzņēmumam jānodrošina, lai dokumenti būtu pieejami, salasāmi un aizsargāti pret nozaudēšanu, nesankcionētām izmaiņām vai iznīcināšanu.
Ieteicams ievērot vairākus pamatprincipus:
Saglabājiet dokumenta oriģinālo elektronisko failu.
Neaprobežojieties tikai ar dokumenta izdruku vai attēlu. Saglabājiet failu tādā formā, kas ļauj pārbaudīt elektronisko parakstu.
Izveidojiet pārskatāmu dokumentu glabāšanas sistēmu.
Dokumentus ieteicams sakārtot pēc to veida, datuma, darījuma vai sadarbības partnera, lai tos vajadzības gadījumā varētu ātri atrast.
Ierobežojiet piekļuvi dokumentiem.
Dokumentiem, kuros ietverta konfidenciāla informācija vai personas dati, jānodrošina atbilstoša piekļuves kontrole.
Ievērojiet dokumentu glabāšanas termiņus.
Termiņi ir atkarīgi no dokumenta veida un piemērojamā regulējuma. Grāmatvedības dokumentiem, personāla dokumentiem un līgumiem var būt atšķirīgas glabāšanas prasības.
Pārliecinieties, ka dokumentus iespējams atvērt arī nākotnē.
Uzņēmumam jādomā par rezerves kopijām un tehniskiem risinājumiem, kas ļauj dokumentus ilgtermiņā saglabāt pieejamus.
Elektroniska dokumenta izdrukāšana ne vienmēr aizstāj elektronisko oriģinālu. Ja nepieciešams apliecināt dokumenta autentiskumu vai pārbaudīt elektronisko parakstu, svarīgi saglabāt oriģinālo elektronisko dokumentu.
6. Vai elektroniski parakstīts dokuments ir jāapzīmogo?
Uzņēmumiem bieži rodas jautājums, vai elektroniski parakstītam dokumentam papildus nepieciešams zīmogs.
Vispārīgā gadījumā uzņēmuma zīmogs nav obligāts katram dokumentam. Tomēr jāņem vērā konkrētajam dokumentam piemērojamās normatīvo aktu prasības.
Elektronisko dokumentu likums paredz īpašu kārtību gadījumiem, kad normatīvie akti pieprasa zīmoga nospiedumu. Tādēļ nevajadzētu automātiski pieņemt, ka katram elektroniskajam dokumentam nepieciešams atsevišķs zīmogs vai ka elektroniskais paraksts visās situācijās aizstāj jebkuru citu dokumenta rekvizītu.
Svarīgākais ir izvērtēt konkrētā dokumenta prasības un pārliecināties, ka tas ir pienācīgi noformēts.
7. Kā pārbaudīt saņemta elektroniskā dokumenta parakstu?
Saņemot elektroniski parakstītu dokumentu no sadarbības partnera, nevajadzētu pārbaudīt tikai to, vai failā redzams paraksta attēls vai parakstītāja vārds.
Ieteicams izmantot atbilstošu elektroniskā paraksta pārbaudes rīku, lai pārliecinātos par paraksta derīgumu un dokumenta integritāti.
Pārbaudes laikā pievērsiet uzmanību:
- vai paraksts ir derīgs;
- kas ir dokumenta parakstītājs;
- vai dokumenta saturs pēc parakstīšanas nav mainīts;
- vai dokumentam ir pievienots laika zīmogs, ja tas nepieciešams;
- vai parakstītājam ir atbilstošas tiesības pārstāvēt uzņēmumu.
Ja dokumentu paraksta vairākas personas, jāpārliecinās, ka parakstīšanas process ir pabeigts un dokumentu ir parakstījušas visas nepieciešamās puses.
8. Biežākās kļūdas elektronisko dokumentu apritē
Lai gan elektroniskie dokumenti atvieglo uzņēmuma ikdienu, praksē joprojām rodas kļūdas, kas var radīt nevajadzīgus sarežģījumus.
Tiek nosūtīts neparakstīts dokuments.
Dokuments tiek uzskatīts par galīgo versiju, lai gan nepieciešamie paraksti vēl nav saņemti.
Tiek saglabāta tikai dokumenta izdruka.
Netiek saglabāts elektroniskais oriģināls, kas nepieciešams paraksta pārbaudei.
Netiek pārbaudītas parakstītāja pilnvaras.
Dokumentu paraksta persona, kuras tiesības pārstāvēt uzņēmumu nav pārbaudītas.
Tiek izmantots neatbilstošs parakstīšanas veids.
Netiek ņemtas vērā konkrētā dokumenta vai darījuma juridiskās prasības.
Dokumenti tiek glabāti nesistemātiski.
Uzņēmumam ir grūti atrast nepieciešamo līgumu vai pierādīt, kura dokumenta versija ir galīgā.
Lai izvairītos no šādām situācijām, ir lietderīgi izveidot vienotu elektronisko dokumentu aprites kārtību un regulāri pārskatīt uzņēmumā izmantotos procesus.
9. Kontrolsaraksts uzņēmumiem
Pirms elektroniskā dokumenta nosūtīšanas vai parakstīšanas pārbaudiet:
- Vai dokumenta saturs ir pilnīgs un pareizs?
- Vai ir norādīti nepieciešamie rekvizīti?
- Vai dokumentu paraksta pilnvarota persona?
- Vai izvēlētais elektroniskā paraksta veids atbilst dokumenta prasībām?
- Vai visas nepieciešamās puses ir parakstījušas dokumentu?
- Vai ir saglabāts elektroniskais oriģināls?
- Vai dokumentam ir nodrošināta droša glabāšana?
- Vai ir ievēroti dokumenta glabāšanas termiņi?
- Vai uzņēmumā ir noteikta atbildība par dokumentu apriti un arhivēšanu?
Šāda pārbaude palīdz samazināt kļūdu risku un nodrošināt pārskatāmu dokumentu apriti.
Noslēgumā
Elektroniskie dokumenti un e-paraksts uzņēmumiem sniedz iespēju strādāt ātrāk un efektīvāk, taču to izmantošanā jāievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības.
Lai dokumenti būtu juridiski izmantojami, svarīgi ir ne tikai tos pareizi parakstīt, bet arī pārbaudīt saturu, izvērtēt parakstītāja tiesības, saglabāt elektronisko oriģinālu un nodrošināt atbilstošu dokumentu glabāšanu.
Uzņēmumam ir vērts izveidot skaidru elektronisko dokumentu aprites kārtību, kas nosaka dokumentu sagatavošanas, parakstīšanas, nosūtīšanas un arhivēšanas principus.
Sakārtota elektronisko dokumentu aprite palīdz ietaupīt laiku, samazināt juridiskos riskus un nodrošināt drošāku uzņēmuma ikdienas darbu.
Raksts ir informatīvs un neaizstāj juridisku konsultāciju par konkrētu dokumentu vai darījumu. Prasības jāvērtē atbilstoši dokumenta veidam un spēkā esošajam normatīvajam regulējumam.
